Mūžzaļais dzīvžogs
Dzīvžogs veic buferfunkciju, aizsargā no skaņas, vēja un putekļiem.
Tūju dzīvžogu stādīšana ir viens no galvenajiem posmiem dzīvžoga ierīkošanas procesā, kur liela nozīme ir pareizai augsnes sagatavošanai un pareizai augu sagatavošanai, lai tos iestādītu. Pirmkārt, tūjām patīk skāba augsne, tāpēc būtu jāparedz izrakt tranšeju vismaz 60 cm dziļumā, lai to piepildītu ar skābo kūdras substrātu. Otrkārt, kad stāda tūjas, pavisam noteikti ir jāatšķetina sakņu kamols. lai augs varētu labi ieaugties, pretējā gadījumā auga saknes var augt jau pa iepriekš izveidoto konteinara podiņa diametru. Standarta attālums, ko dārznieki paredz starp tūjām ir 70 cm. Kad tūjas ir iestādītas, tās ir kārtīgi ir jāsalaista un jānomulčē ar priežu mizu mulču, kā arī jāparedz vismaz nākamo mēnesi pēc stādīšanas intensīvu laistīšanu. Lai kūdras substrāts tik ātri neizžūtu, substrātam var pievienot mitruma granulas (Stocksorb 660), kas uzsūc ūdeni un pie sausuma parādīšanās hidrogēls atdod savu mitrumu.
Lai kūdras substrāts tik ātri neizžūtu, substrātam var pievienot mitruma granulas (Stocksorb 660).
Tūju dzīvžoga uzturēšana nav tik vienkārša kā varētu šķist. Tūjas ir regulāri jāapcērpj, lai veidotos glīts un akurāts dzīvžogs, tās ir jālaista un jāmēslo ar minerālmēslojumu, kas paredzēts skujeņiem. Tūjas ir jāiztīra no vecajām skujām, kuras sakrājas tūju vainaga iekšpusē. Varētu šķist, ka šis darbs ir mazsvarīgs, taču tā nav. Vecās, nokaltušās skujas, kas atrodas vainaga iekšpusē krājas, tās uzņem mitrumu, kas vēlāk var veidot dažādas sēnīšu slimības un puves augam. Vecās skujas neļauj arī cirkulēt gaisam un pie paša vainaga nav gaismas piekļuve, kas mazina jauno dzinumu attīstīšanos. Ja regulāri tūju dzīvžogs netiek iztīrīts, tūjas sāks dzeltēt un nomest nomest skujas.
Īpaša uzmanība ir arī jāpievērš tūjām ziemā. Mūžzaļie augi, protams, izskatās pasakaini apsniguši, taču jāatceras, kas sniegs ir papildu svars augam, it īpaši tad, kad tas sāk atkust, tāpēc bieži vien pēc ziemas perioda skujeņu vainagi ir deformēri. Liekais sniegs būtu jānokrata nost no vainaga, to var izdarīt viegli pakratot auga stumbru vai arī ar grābekli viegli papurinot skujas.
jāatceras, kas sniegs ir papildu svars augam, it īpaši tad, kad tas sāk atkust, tāpēc bieži vien pēc ziemas perioda skujeņu vainagi ir deformēri
Visbiežāk sastopamās tūju šķirnes, ko izmanto dzīvžogiem:
- Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ‘Columna’ (H= 6–7 m, B= 0,8–1 m) – šaura kolonnveida tūja, atgādinās Toskānas ainavu. Skujas zaļas, diezgan ātraudzīga.
- Rietumu tūja ‘Smaragd’ (H= 3–4 m, B= 1,2–1,5 m) – šauri konisks vainags, smaragdzaļas skujas. Pieaugušam augam, kā arī sākot apgriezt galotni, koniskā forma pakāpeniski pāriet kolonnveida formā.
- Rietumu tūja ‘Brabants’ (H= 3–4 m, B= 1,2–1,5 m) ļoti ātri aug, pat līdz 30–50 centimetriem gadā, tās ir pakļāvīgas veidošanai un derēs, ja vēlēsieties "zaļo sienu".
