Puķu pļavas

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās galvenokārt ir saistīta ar to, ka arvien vairāk dabas tiek apmainīta pret mājokļiem, rūpnieciskiem rajoniem un lauksaimniecības zemēm. Tāpēc viens no risinājumiem bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai ir pilsētu teritoriju apzaļumošana ar puķu pļavām. Šī ir lieliska iespēja būvēt un atjaunot pilsētas, dabai iekļaujošā veidā un sniegt nozīmīgu ieguldījumu, risinot bioloģiskās daudzveidības jautājumu.

Puķu pļavas Valmieras novadā

Bet kāpēc bioloģiskā daudzveidība ir tik svarīga? Augu un dzīvnieku sugu izzušana izraisa ekosistēmu sabrukumu. Tam, savukārt, ir milzīga ietekme uz pārējo dzīvību uz zemes. Domino princips, kauliņi gāžas viens pēc otra.

“Ja bites pazustu no zemes virsmas, tad cilvēkiem būtu atlikuši tikai četri gadi. Virs nav bites, nav vairs apputeksnēšanas, nav vairs augu, nav vairāk dzīvnieku, nav vairs cilvēka.''

Vides izmaiņas var arī netieši ietekmēt mūsu labklājību. Piemērs: vairāk nekā 75% mūsu pārtikas kultūraugu ir atkarīgi no apputeksnēšanas. Ja tie izzudīs, izzudīs arī daudzi mūsu pārtikas avoti. Turklāt ekosistēmu sabrukums mežainās vai mitrās vietās nelabvēlīgi ietekmē skābekļa un tīra dzeramā ūdens ražošanu. Tas noved pie tā, ka ilgtermiņā radīsies konflikti, jo ir par maz pārtikas un tīra dzeramā ūdens. Ja, būvējot jaunus mājokļus, biotopi sarūk un sadrumstalo, tad šajā nozarē jārada lielāka bioloģiskā daudzveidība. Urbanizācija un ‘pārakmeņošanās’ (bruģēšana) iet roku rokā, bet kukaiņiem un putniem dzīvošanai nepieciešami zaļumi. Tāpēc pilsētu un privātmāju teritoriju apzaļumošana būtu loģisks solis. Šo vislabāk var panākt ar puķu pļavām. Puķu pļavas visbiežāk ir ar ļoti lielu augu daudzveidību. Visbiežāk jaunos puķu pļavu maisījumus veido jau ar augiem, kas ir ar kādu no aizsargājamiem augiem, piemēram, lauka kokalis, daudz dažādām pļavu graudzālēm un pļavu puķēm. 

Ziedoša puķu pļava ir ne tikai savrīga priekš bioloģiskās daudzveidības, bet tās kalpo kā barības avots kukaiņiem un putniem,kā arī kalpo kā estētisks elements pilsētās, privātajos dārzos un muižu parkos. Liela priekšrocība puķu pļavām ir tā, ka tās nav īpaši jākopj, tās nopļau rudens sākumā, kad sēklas jau ir nogatavojušās un jau izsējušās. Pavasarī nepieciešamības gadījumā puķu pļavu var vēlreiz piesēt ar sev tīkamajām puķēm. Vēl viena priekšrocība puķu pļavām- tām nav nepieciešama ļoti auglīga augsne, kas nereti ir nepieciešams citiem dekoratīvajiem stādījumiem. 

Dārza ieziemošana

Rudenī ir nepieciešams mēslot dārzu ar rudenim paredzētiem minerālmēsliem, lai augi savlaicīgi sagatavoties ziemas mieram. Rudenim paredzētie mēslojumi parasti satur vairāk fosfora un kālija, kas palīdz nobriedināt dzinumus un sagatavot augu ziemai. Pavasara mēslojumiem klāt ir slāpeklis, kas paredzēts, lai augs varētu pilnvērtīgi izdzīt zaļās auga daļas un nodrošināt fotosintēzi. Siltās rudens dienas pirms pirmajiem saliem ir pēdējais brīdis ziemciešu un augu mēslošanai. Ziemciešu mēslošana ir vēlama, kamēr gaisa temperatūra vēl ir  +10 °C. Ja augi tiek mēsloti vēlāk, tie vairs neuzņem mēslojumu un, tas gluži vienkārši iet zudumos. Ziemciešu kultūras mēdz apgriezt, atstājot no zemes 10- 15 cm augu kātus. Ja ziemcietes neapgriež, tās noteikti ir jāapgriež pavasarī, lai netraucētu jauno dzinumu attīstībā. Nav stingri noteikts, ka ziemcietes ir jāgriež rudenī, ja ziemcietes atstāj uz ziemu, to saknes, gumi un dzinumi tiek pasargāti, kā arī ziemas salnās ziemciešu stādījumi izskatās dekoratīvi. 

ziemas salnās ziemciešu stādījumi izskatās dekoratīvi

Nereti dārza saimniekiem patīk rudenī dārzu nokopt tīru, nogriezt visas ziemcietes, savākt nobirušās lapas, taču dabā nobirušās lapas piesedz auga saknes, dod tām siltumu un barības vielas – trūdvielas, no kā saknēm baroties pavasarī.

Liels risks ir auga pārlieku pa daudz sasegšana, kā arī pāragra sasegšana. Kad ir apgriezti lakstaugi, nogrieztas hortenziju ziedkopas un apgrieztas rozes, augu saknes un auga stumbru piesedz ar kūdru, smalki sijātu mulču vai zāģu skaidām. 

 Kad apgrieztas rozes, augu saknes un auga stumbru piesedz ar kūdru, smalki sijātu mulču vai zāģu skaidām.

Vēlāk, kad tuvojas ziemas pirmais sniegs, rozes var apsegt ar egļu zariem. Taču viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir auga pārlieku un pāragra sasegšana. Šādos gadījumos augi izsūt un aiziet bojā. Ja tiek salikts pārāk daudz egļu zaru, tajos var iemitināties arī dažādi grauzēji, nodrošinot tiem labu, siltu mājvietu. 

Augļu krūmi ir aukstumizturīgi, un tiem nav vajadzīgas papildu rūpes. Taču no ziemas ir jāpasargā ziedošie krūmi, tādi kā hortenzijas un rododendri. Bieži vien dārzniekiem un dārzu entuziastiem šķiet, ka rudenī zeme ir pietiekoši slapja, taču patiesībā mitrums var nenonākt līdz auga saknēm, tāpēc ir svarīgi pirms ieziemošanas augus bagātīgi salaistīt. Piemēram, rododendrs ar lapām sasūc visu ūdeni tajās un tādējādi labāk pārziemo. Sausos rudeņos un ziemās augiem nepieciešama papildu laistīšana, jo ne vien aukstums, bet arī sausa zeme veicina izsalšanu. Ziemas laikā krūmaugus var saudzīgi apbērt arī ar sniegu, tādā veidā, kad laikapstākļi ir svārstīgi, izkūstošais sniegs padzirda augus. Krūmiem lielāko apgriešanu veic pavasarī, kad ir redzams, kuri dzinumi ir pārziemojuši. Skujeņus nepieciešams jau rudenī iztīrīt no brūnajām skujām, jo tās uzsūc lieku mitrumu un tajās var arī iemitināties dažādi kaitēkļi.

Ieziemošana ir svarīga arī podos audzētām kultūrām. Podos parasti audzē augus, kas nav piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, olīvkokus vai platlapu hortenzijas. 

Ieziemošana ir svarīga arī podos audzētām kultūrām.

Šos augus būtiski nest iekštelpās, kad ārā gaisa temperatūra sasniedz no +5 °C līdz +10 °C, augu glabāšana var būt piemēram, uz verandas. Svarīgi, lai ziemas laikā šie augi nav pārlieku mitri. 

Mūžzaļais dzīvžogs

Dzīvžogs veic buferfunkciju, aizsargā no skaņas, vēja un putekļiem.

Tūju dzīvžogu stādīšana ir viens no galvenajiem posmiem dzīvžoga ierīkošanas procesā, kur liela nozīme ir pareizai augsnes sagatavošanai un pareizai augu sagatavošanai, lai tos iestādītu. Pirmkārt, tūjām patīk skāba augsne, tāpēc būtu jāparedz izrakt tranšeju vismaz 60 cm dziļumā, lai to piepildītu ar skābo kūdras substrātu. Otrkārt, kad stāda tūjas, pavisam noteikti ir jāatšķetina sakņu kamols. lai augs varētu labi ieaugties, pretējā gadījumā auga saknes var augt jau pa iepriekš izveidoto konteinara podiņa diametru. Standarta attālums, ko dārznieki paredz starp tūjām ir 70 cm. Kad tūjas ir iestādītas, tās ir kārtīgi ir jāsalaista un jānomulčē ar priežu mizu mulču, kā arī jāparedz vismaz nākamo mēnesi pēc stādīšanas intensīvu laistīšanu. Lai kūdras substrāts tik ātri neizžūtu, substrātam var pievienot mitruma granulas (Stocksorb 660), kas uzsūc ūdeni un pie sausuma parādīšanās hidrogēls atdod savu mitrumu. 

Lai kūdras substrāts tik ātri neizžūtu, substrātam var pievienot mitruma granulas (Stocksorb 660).

Tūju dzīvžoga uzturēšana nav tik vienkārša kā varētu šķist. Tūjas ir regulāri jāapcērpj, lai veidotos glīts un akurāts dzīvžogs, tās ir jālaista un jāmēslo ar minerālmēslojumu, kas paredzēts skujeņiem. Tūjas ir jāiztīra no vecajām skujām, kuras sakrājas tūju vainaga iekšpusē. Varētu šķist, ka šis darbs ir mazsvarīgs, taču tā nav. Vecās, nokaltušās skujas, kas atrodas vainaga iekšpusē krājas, tās uzņem mitrumu, kas vēlāk var veidot dažādas sēnīšu slimības un puves augam. Vecās skujas neļauj arī cirkulēt gaisam un pie paša vainaga nav gaismas piekļuve, kas mazina jauno dzinumu attīstīšanos. Ja regulāri tūju dzīvžogs netiek iztīrīts, tūjas sāks dzeltēt un nomest nomest skujas. 

Īpaša uzmanība ir arī jāpievērš tūjām ziemā. Mūžzaļie augi, protams, izskatās pasakaini apsniguši, taču jāatceras, kas sniegs ir papildu svars augam, it īpaši tad, kad tas sāk atkust, tāpēc bieži vien pēc ziemas perioda skujeņu vainagi ir deformēri. Liekais sniegs būtu jānokrata nost no vainaga, to var izdarīt viegli pakratot auga stumbru vai arī ar grābekli viegli papurinot skujas. 

jāatceras, kas sniegs ir papildu svars augam, it īpaši tad, kad tas sāk atkust, tāpēc bieži vien pēc ziemas perioda skujeņu vainagi ir deformēri

Visbiežāk sastopamās tūju šķirnes, ko izmanto dzīvžogiem: 

• Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ‘Columna’ (H= 6–7 m, B= 0,8–1 m) – šaura kolonnveida tūja, atgādinās Toskānas ainavu. Skujas zaļas, diezgan ātraudzīga. 

• Rietumu tūja ‘Smaragd’ (H= 3–4 m, B= 1,2–1,5 m) – šauri konisks vainags, smaragdzaļas skujas. Pieaugušam augam, kā arī sākot apgriezt galotni, koniskā forma pakāpeniski pāriet kolonnveida formā. 

• Rietumu tūja ‘Brabants’  (H= 3–4 m, B= 1,2–1,5 m)  ļoti ātri aug, pat līdz 30–50 centimetriem gadā, tās ir pakļāvīgas veidošanai un derēs, ja vēlēsieties "zaļo sienu".

" Tikai, lai nav tūjas! "

   Dzīvžogs ir viens no tiem elementiem, ko vēlas katrs privātmājas saimnieks, jo grib norobežoties no apkārtējiem un gūt pēc iespējas lielāku privāto telpu savā dārzā. Galvenais priekšnosacījums, dzīvžogam ir jābūt mūžzaļam, lai arī ziemā kaimiņi un garāmgājēji neredz sētā notiekošo. 

Visbiežāk izmantotais dzīvžogu materiāls Latvijā ir tūjas. Mūsuprāt, šis risinājums nav oriģināls, taču pavisam noteikti funkcionāls risinājums.

Ir daudz un dažādi dzīvžogu materiāli, kas var kalpot kā lielisks dzīvžogs un vienlaicīgi lielisks dārza dizaina elements. Protams, daži no šiem risinājumiem prasa nedaudz vairāk laika un līdzekļu ieguldījuma, taču tas noeikti ir tā vērts!

Saprotams, ka tūjas ir mūžzaļš risinājums, taču skabārži un dižskabārži nav sliktāks risinājums par ierastajām tūjām. 

Abiem, skabāržiem un dižskabāržiem, ir daudz labo īpašību, piemēram, abi augi ir ātraudzīgi. Tie ir viegli veidojami un ir ļoti labi zaroti, it īpaši, ja tos veido jau no auga mazotnes. Lapas rudens sākumā ir dzeltenīgas, bet vēlākā rudenī tās ir brūnas. Viena no vispozitīvākajām augu īpašībām ir tā, ka augi lapas nomet tikai tad, kad plaukst jaunās lapas pavasarī. Tas nozīmē, ka abi augi ir spējīgi kalpot kā pilnvērtīgi, necaurredzami dzīvžoga elementi. 

Svarīgi pieminēt, ka dzīvžogi var būt netikai ierastie dzīvžoga veidotie taisnstūri, bet arī špaleras. Špaleras var būt veidotas netikai no skabāržiem, bet arī citiem augiem, piemēram, dekoratīvajām ābelēm. Šis dzīvžoga veids ir nepieciešams, tad ja vēlas dzīvžogam izveidot augšējo stāvu, lai, piemēram, privātīpašums nebūtu pārredzams. Taču špaleras var kalpot vienkārši kā dārza dizaina elements.

Dizainiskus risinājumus dārzā var izspēlēt tieši ar veidotajiem dzīvžogu elementiem. Dzīvžogus var veidot no daudz un dažādiem augiem. Šeit būs arī pāris idejas:

- Lauku kļavas

- Parastais kizils 

- Parastā īve

- Irbeņlapu fizokarps

- Parastais filadelfs

- Parastais ligustrs

- Baltais grimonis

- Alpu vērene

- Pelēkā spireja

- Dekoratīvās ābeles

Katrs no šiem augiem atšķiras ar ziedēšanas laiku, ziedu lielumu un ziedu krāsu izteiktību, lapojumu, dzinumu krāsu, kā arī Parastā īve un parastais ligustrs ir mūžzaļais augs.

Meža mētrāji